Ēku energoefektivitāte – skaidrojums.
Sadaļa apskata attiecināmos Latvijas būvnormatīvus un likumus, kuros gadījumos ēkas energoefektivitātes pārskats (aprēķins) nepieciešams.
Būvprojekta daļa “Energoefektivitātes apēķins” ir nepieciešama visām jaunbūvēm, projektējamām ēkām, kuru apkurināmā platība ir lielāka par 50 kvadrātmetriem, kurām ir siltumenerģijas uzskaite vai to daļas ir nodalāmas ar neatkarīgu siltumenerģijas uzskaiti. Ja ēkas atsevišķām daļām nav paredzēta siltumenerģijas uzskaite, tiek sertificēta visa ēka, prognozējot kopējos enerģijas vai energoresursu patēriņus. Nododot ēku ekspluatācijā, saskaņā ar Energoefektivitātes likumu un noteikumiem par ēkas pieņemšanu ekslpulatācijā, ir nepieciešams Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts. Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātā (derīgs 2 gadus) iekļaujamās minimālās prasības nosaka Ēku energoefektivitātes likums, Ministru kabineta notiekumu Nr. 383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju”, Ministru kabineta notiekumu Nr. 348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”, u.c. būvnormatīvi, nacionālie un starptautiskie standarti.
Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 4. pantu, Energoefektivitātes apēķins ir jāizstrādā, ja tiek skartas ārējās norobežojošās konstrukcijas 25% apjomā no ārējo fasāžu laukuma vai, Ministru kabineta notiekumu Nr. 383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju” tekstā 25% no rekonstruējamās vai renovējamās ēkas būvapjoma. Kā arī jaunbūvēm.
Energoefektivitātes apēķins ir būvprojekta daļa, saskaņā ar Ministru kabineta notiekumu Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi” punkta Nr. 89.8 prasībām. Būvprojekta daļas saturu un nofermējumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.370 LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un noformēšana”.
1. Ēku energoefektivitātes likums, spēkā no 09.01.2013.
1.pants. Likumā lietotie termini
1) ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos;
2) ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu;
3) ēkas inženiertehniskā sistēma — tehniskā aprīkojuma kopums, kas atsevišķi vai kopējā sistēmā nodrošina ēkas vai ēkas daļas apkuri, ventilāciju, dzesēšanu, apgaismojumu un karstā ūdens apgādi;
4) gaisa kondicionēšanas sistēma — tādu sastāvdaļu kombinācija, kuras nodrošina telpu mikroklimata uzturēšanu, tostarp kontrolējot vai samazinot temperatūru;
5) neatkarīgs eksperts — energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas;
6) gandrīz nulles enerģijas ēka — paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.
3.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka:
1) ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;
2) projektējamu, rekonstruējamu vai renovējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;
3) ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes prasības.
(2) Šā likuma prasības nepiemēro ēkām:
1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;
2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;
3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;
4) kuras projektētas un būvētas izmantošanai tikai siltajā gadalaikā (piemēram, vasarnīcas);
5) kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.
4.pants. Energoefektivitātes minimālās prasības
(1) Energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatējamām ēkām, proti, ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, nosaka citi normatīvie akti.
(2) Energoefektivitātes minimālās prasības projektējamām ēkām attiecībā uz to ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.
(3) Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām attiecībā uz to ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti. Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām piemēro, ja:
1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas;
2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu rekonstrukciju vai renovāciju.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai nav ekonomiski pamatota.
5.pants. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošana
(1) Projektējot ēkas, izvērtē iespēju tajās izmantot šādas augstas efektivitātes sistēmas:
1) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus;
2) sistēmas, kurās izmanto koģenerāciju vienlaicīgai siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;
3) sistēmas, kurās izmanto siltumsūkņus, kas, mainot siltuma dabisko plūsmu, pārvada siltumu no dabiskās vides uz ēkām vai ēku inženiertehniskajām sistēmām;
4) centralizētas siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas, īpaši tādas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un kuras, pievadot enerģiju no centrālā enerģijas ražošanas avota, izmantojamas vairākām ēkām vai teritorijām.
(2) Ja rekonstruējamām vai renovējamām ēkām plānots pārbūvēt ēkas inženiertehniskās sistēmas, izvērtē augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas.
(3) Izvērtējot augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas, norāda šo sistēmu izmantošanas tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus.
(4) Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējumu iekļauj būvprojektā, ja šāda analīze nav veikta vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos vai arī pašvaldība nav paredzējusi ierobežojumus attiecīgās augstas efektivitātes sistēmas izmantošanai.
(1) Ekspluatējamām ēkām neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto un izmērīto energoefektivitāti.
(2) Projektējamām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto energoefektivitāti.
(3) Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ņem vērā:
1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;
2) apkures sistēmu un dzesēšanas sistēmu;
3) karstā ūdens apgādes sistēmu;
4) gaisa kondicionēšanas sistēmu;
5) iebūvētās apgaismes sistēmas;
6) ventilāciju un gaisa caurlaidību;
7) atrašanās vietu un orientāciju pret debess pusēm;
8) saules ietekmi;
9) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu;
10) iekšējās slodzes.
(4) Ēkas daļas energoefektivitāti novērtē atbilstoši šā panta nosacījumiem, ja ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite.
(5) Ēkas energoefektivitāti novērtē saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.
(1) Ēkas energosertifikāciju veic:
1) projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;
2) ēkas daļai projektējamā, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;
3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks;
4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks un ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;
5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;
6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.
(2) Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.
(3) Ēku energosertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(1) Ēkas energosertifikātā iekļauj:
1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;
2) ēkas energoefektivitātes novērtējumu izmērītajai energoefektivitātei;
3) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;
4) ziņas par ēkas energosertifikāta izdevēju.
(2) Ēkas pagaidu energosertifikātā iekļauj:
1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;
2) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;
3) ziņas par ēkas pagaidu energosertifikāta izdevēju.
(3) Ēkas energosertifikātā vai ēkas pagaidu energosertifikātā iekļauj informāciju par ēkas energoefektivitātes klasi, atsauces rādītājus, pēc kuriem ēkas īpašniekam, īrniekam vai nomniekam būtu iespēja salīdzināt ēkas energoefektivitāti.
(4) Novērtējot ēkas daļu, šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās ziņas norāda par attiecīgo ēkas daļu.
(5) Energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus izstrādā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz telpu gaisa kvalitāti un komforta līmeni.
(6) Ēkas energosertifikātam pievieno pārskatu, norādot tajā ekonomiski pamatotus energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā.
(7) Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi. Ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts zaudē spēku, ja ēkai vai ēkas daļai tiek izsniegts jauns ēkas energosertifikāts vai jauns ēkas pagaidu energosertifikāts.
(8) Ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu nosaka Ministru kabinets.
(1) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmā atkarībā no energoresursu patēriņa ēkas tiek iedalītas šādi:
1) pamata energoefektivitātes klases ēkas;
2) paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas.
(2) Pamata energoefektivitātes klases ēku grupā ietilpst:
1) jaunbūves, kuras projektētas atbilstoši normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz projektējamu ēku energoefektivitātes līmeni;
2) rekonstruētas vai renovētas ēkas, kuras atbilst normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz rekonstruējamu vai renovējamu ēku energoefektivitātes līmeni;
3) ekspluatējamas ēkas, kuras atbilst normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz ekspluatējamu ēku energoefektivitātes līmeni.
(3) Paaugstinātas efektivitātes klases ēku grupā ietilpst ēkas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos izvirzīto projektējamu, rekonstruējamu vai renovējamu ēku energoefektivitātes prasību līmeni.
(4) Ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes klasei nosaka, veicot ēkas energosertifikāciju.
(5) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu nosaka Ministru kabinets.
(1) Mērķus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku rekonstruēšanai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām nosaka politikas plānošanas dokumentos.
(2) Finansiālos un cita veida atbalsta pasākumus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku rekonstruēšanai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām nosaka citi normatīvie akti.
(3) Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām.
(1) Efektivitātes un jaudas samērojamību novērtē:
1) apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda (ražotāja noteiktā un garantētā maksimālā siltuma atdeve kilovatos, ko var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti) ir lielāka par 20 kilovatiem;
2) gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.
(2) Par apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda pārbaudes aktu, iekļaujot tajā pārbaudes rezultātus un ieteikumus pārbaudītās sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai, ja attiecīgu pasākumu īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā. Aktu pievieno ēkas energosertifikātam, ja tiek veikta ēkas energosertifikācija.
(3) Pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem, nosaka Ministru kabinets.
(1) Ēku energosertifikāciju, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi ir tiesīga veikt persona ar atbilstošu kompetenci — neatkarīgs eksperts.
(2) Veicot ēkas energosertifikāciju, apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi, neatkarīgs eksperts izmanto attiecīgā darba izpildei nepieciešamās metodes un piemērojamos standartus, kā arī veic aprēķiniem nepieciešamo datu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu aprēķinu rezultātu pareizību un novērtējuma objektivitāti un ticamību. Energosertifikācijas un pārbaudes dokumentāciju glabā 10 gadus.
(3) Neatkarīgs eksperts nepieļauj rīcību, kas pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.
(4) Neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(1) Ēkas īpašnieks:
1) šajā likumā noteiktajos gadījumos nodrošina ekspluatējamas ēkas vai tās daļas un projektējamas ēkas energosertifikāciju, kā arī apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi;
2) nodrošina ekspluatējamas ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām;
3) ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, nodrošina, lai ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts tiktu izvietots apmeklētājiem redzamā vietā;
4) sludinājumā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā ēkai ir veikta energosertifikācija;
5) ja ēka ir dzīvojamā māja, pievieno dzīvojamās mājas lietai saskaņā ar šo likumu sagatavotos dokumentus (piemēram, ēkas energosertifikātu, atzinumus).
(2) Ēkas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzfinansējumu ēkas energosertifikācijai, kā arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.
(1) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas pircējs, īrnieks vai nomnieks vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām.
(2) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu un saņemt to pēc ēkas vai tās daļas iegādes, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām un ja attiecīgais dokuments nav pievienots dzīvojamās mājas lietai.
2. Vispārīgie būvnoteikumi:
2.1. Vispārīgie būvnoteikumiu punkts Nr. 4.6. Tehniskais projekts.
89. Tehniskais projekts ietver šādas daļas, kurās sniegta attiecīgā informācija:
89.8. energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.
(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
90. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
92. Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, energoefektivitāte un aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.
(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)
3. Būvniecības likums:
3.1. Būvniecības likuma 3. pants.
(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:
1) stiprību un stabilitāti;
2) ugunsdrošību;
3) drošību lietošanā;
4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;
5) energoefektivitāti;
4. Noteikumi par ēku energosertifikāciju:
4.1. Noteikumu par ēku energosertifikāciju punkts Nr. 1. Noteikumi nosaka:
1.1. Energoefektivitātes aprēķins jāveic, ja izpildās minimālās prasības:
a) rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības;
b) rekonstruējamām ēkām, kuru rekonstrukcijas darbi aptver 25 procentus no ēku būvapjoma;
c) jaunbūvēm.
4.2. Noteikumu par ēku energosertifikāciju punkts Nr. 1.1. energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi aptver 25 procentus no ēku būvapjoma (turpmāk – rekonstruējama ēka), kā arī jaunbūvēm;
4.3. Noteikumu par ēku energosertifikāciju punkts Nr. 15. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu izsniedz vienā no šādiem veidiem:
15.1. papīra dokumenta formā;
15.2. elektroniska dokumenta formā;
15.3. izveidojot dokumentu būvniecības informācijas sistēmā.
4.3. Noteikumu par ēku energosertifikāciju punkts Nr. 16. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu, kas izsniegts papīra dokumenta vai elektroniska dokumenta formā, energoauditors iesniedz reģistrēšanai būvniecības informācijas sistēmā piecu dienu laikā pēc tā izsniegšanas.
5. Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā:
5.1. Noteikumu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā punkts Nr. 5. Būves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai būvētājs (turpmāk — pasūtītājs). Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs attiecīgajā būvvaldē iesniedz šādus dokumentus (oriģinālus):
5.10. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā.
(Grozīts ar MK 21.08.2007. noteikumiem Nr.560; MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.350)
5.2. Noteikumu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā punkts Nr. 30.1 Informāciju par ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu un energoefektivitātes rādītājiem var neiekļaut aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būvprojekts ir akceptēts līdz 2009.gada 1.jūnijam.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.350 redakcijā)
Eiropas komisijas direktīvas 2011/0172 Definīcijas par energoefektivitāti:
1. “enerģija” ir visa veida energoprodukti, kā ir noteikts Regulā (EK) Nr. 1099/200835;
2. “primārais enerģijas patēriņš” ir bruto iekšzemes patēriņš, izņemot neenerģētikas
patēriņu;
3. “energopakalpojums” ir fizisks labums vai ieguvums, kas iegūts no enerģijas, energoefektīvas tehnoloģijas vai tāda pasākuma apvienojuma, kurā var būt iekļautas ekspluatācijas, uzturēšanas un kontroles darbības, kas vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, kuru sniedz, pamatojoties uz līgumu un attiecībā uz kuru parastos apstākļos ir pierādīts, ka tas izraisa pārbaudāmu un izmērāmu vai aplēšamu energoefektivitātes palielinājumu vai primārās enerģijas ietaupījumu;
“enerģija” ir visa veida energoprodukti, kā ir noteikts Regulā (EK) Nr. 1099/2008;
4. „publiskas struktūras” ir „līgumslēdzējas iestādes”, kā definēts Direktīvā 2004/18/EK;
5. “energovadības sistēma” ir saistītu vai mijiedarbojošos elementu kopums plānā, kas nosaka energoefektivitātes mērķi un stratēģiju, kā sasniegt šo mērķi;
6. “atbildīgās puses” ir enerģijas sadales vai mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuriem ir saistošas valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas, kas minētas 6. pantā;
7. „enerģijas sadales uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, tostarp sadales sistēmas operators, kas ir atbildīga par enerģijas transportēšanu, piegādājot to tiešajiem patērētajiem vai sadales stacijām, kuras pārdod enerģiju tiešajiem patērētājiem;
8. „sadales sistēmas operators” ir „sadales sistēmas operators”, kā definēts Direktīvā 2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK;
9. “enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas pārdod enerģiju tiešajiem patērētājiem;
10. “tiešais patērētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas iepērk enerģiju personīgam galapatēriņam;
11. “energopakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz energopakalpojumus vai citus energoefektivitātes palielināšanas pasākumus tiešā patērētāja iekārtās vai telpās;
12. “energoaudits” ir sistemātiska procedūra, kuras rezultātā iegūst piemērotu informāciju par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās vai komerciālās darbības vai iekārtas vai privāto vai publisko pakalpojumu faktisko enerģijas patēriņa profilu, kurā nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas ietaupījuma iespējas un kuras konstatējumus apkopo ziņojumā;
13. “energoefektivitātes līgumi” ir līgumiska vienošanās starp energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma saņēmēju un sniedzēju, saskaņā ar kuru maksa par sniedzēja veikto ieguldījumu ir saistīta ar līgumā atrunātu energoefektivitātes palielinājuma līmeni vai citādi nolīgtu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, finanšu ietaupījumiem;
14. „pārvades sistēmas operators” ir „pārvades sistēmas operators”, kā definēts Direktīvā 2009/72/EK36 un Direktīvā 2009/73/EK37;
15. “koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;
16. “ekonomiski pamatots pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzīgo siltuma vai dzesēšanas jaudu un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot elektroenerģijas ražošanas metodes, kas nav koģenerācija;
17. “lietderīgais siltums” ir siltums, kas saražots koģenerācijas procesā, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu siltuma vai dzesēšanas pieprasījumu;
18. “koģenerācijas režīmā saražotā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas saražota procesā, kurš ir saistīts ar lietderīgā siltuma ražošanu un kura aprēķini veikti saskaņā ar II pielikumā noteiktajām metodēm;
19. “augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst Direktīvas II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;
20. “kopējā efektivitāte” ir gadā saražotās elektroenerģijas, mehāniskās enerģijas un lietderīgā siltuma summa attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots siltuma ražošanai koģenerācijas procesā un bruto elektroenerģijas un mehāniskās enerģijas ražošanai;
21. “attiecība starp elektroenerģiju un siltumu” ir attiecība starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un lietderīgo siltumu, ko, izmantojot attiecīgās iekārtas darbības datus, aprēķina laikā, kad iekārta pilnībā darbojas koģenerācijas režīmā;
22. “koģenerācijas iekārta” ir iekārta, kas var darboties koģenerācijas režīmā;
23. “maza apjoma koģenerācijas iekārta” ir koģenerācijas iekārta ar uzstādīto jaudu, kas nesasniedz 1 MWe;
24. “makro koģenerācijas iekārta” ir koģenerācijas iekārta, kuras maksimālā jauda nesasniedz 50 kWe;
25. “izmantotā zemesgabala proporcija” ir proporcija starp zemesgabalu un ēkas platību noteiktā teritorijā;
26. “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” ir centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas sistēma, kurā vismaz 50 % ir siltums, kas iegūts no atjaunojamiem resursiem, zudumiem vai koģenerācijas režīmā vai šo veidu kombinācija, un kur primārās enerģijas faktors, kā ir minēts Direktīvā 2010/31/ES, ir vismaz 0,8;
27. “būtiska modernizācija” ir modernizācija, kuras izmaksas pārsniedz 50 % no ieguldījuma izmaksām par līdzvērtīgu jaunu iekārtu saskaņā ar Lēmumu 2007/74/EK vai kuras dēļ ir nepieciešams atjaunināt atļauju, kas izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.
1. Normatīvie akti saistībā ar ēku energoefektivitāti.
1) Ēku energoefektivitātes likums;
2) Ministru kabineta noteikumi Nr. 504 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”;
3) Ministru kabineta noteikumi Nr. 26 „Noteikumi par energoauditoriem”;
4) Ministru kabineta noteikumi Nr. 39 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”.
Minētie noteikumi, cita starpā, nosaka energoefektivitātes minimālās prasības, kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, ēkas energosertifikāta izsniegšanas kārtību, energoauditoriem izvirzāmās prasības, kā arī ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.
2. Ēku energoefektivitātes likuma mērķis.
Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.
Likums nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, kā arī ēku energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu.
3., 4. Ēkas energoefektivitātes sertifikāts un pagaidu sertifikāts.
Dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte.
Uzrāda energoefektivitātes rādītājus.
Iever ieteikumus energoefektivitātes uzlabošanai.
– ēkas energoefektivitātes sertifikāts (esošām ēkām), kas būs derīgs 10 gadus;
– ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām), kas būs derīgs 2 gadus.
Pēc ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā ietvertajiem rādītājiem ēkas īpašnieks, apsaimniekotājs vai pircējs varēs salīdzināt konkrētās ēkas energoefektivitātes rādītājus ar citām ēkām. Tāpat varēs lemt par iespējām realizēt energoauditora ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, siltināt ēku).
Ēkas energoefektivitāti izsaka ar kopējiem gada rādītājiem:
– enerģijas patēriņam kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā);
– oglekļa dioksīda emisijas novērtējumam kilogrami oglekļa dioksīda uz kvadrātmetru gadā (kgCO2/m2 gadā).
Ēkas energoefektivitātes sertifikātam vai pagaidu sertifikātam jāpievieno pielikums, kurā uzrāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu: telpu platības, aprēķina temperatūras, norobežojošo konstrukciju laukumus, termisko tiltu garumus, siltuma zudumu koeficientus, uzskaitītās enerģijas un energonesēju patēriņu, aprēķinos pieņemtās vērtības, aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus.
Ēkas energoefektivitātes sertifikātam jāpievieno apkures katla un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes akti, kā arī ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.
Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izdošanai nepieciešamās teorētiskās zināšanas ir:
– ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika,
– ēku tehniskās sistēmas (apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdensapgādes, apgaismošanas),
– būvklimatoloģija un telpu mikroklimats.
5. Prasība publisko ēku energoefektivitātes sertifikācijai.
Publisko ēku konstrukciju siltināšanas elementiem atbilstošais siltumenerģijas iespējamais ietaupījums novērtēts Ministru kabineta ar 2002. gada 30. augusta rīkojumu nr.478 apstiprinātajā Būvniecības nacionālā programmā 2002.-2012. gadam sadaļā 4.5.3. “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumnoturības paaugstināšana”.
Likuma prasības neattiecas uz ēkām:
- kuras ir kultūras pieminekļi;
- ko izmanto dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;
- kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;
- kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.
Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno ēku energoefektivitātes politiku, kā arī veic pasākumus, lai lietotājiem tiktu sniegti ieteikumi attiecībā uz apkures katlu un gaisa kondicionēšanas iekārtu pārbaudi un efektivitātes uzlabošanu.
Valsts vai pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā var sniegt palīdzību energoaudita veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar energoaudita atzinumu, ievērojot efektīvāko ieguldījumu atmaksāšanās principu, ilgtspējības, maksimāla enerģijas ietaupījuma un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas principus.
6. Ēku energoefektivitātes minimālās prasības.
Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi aptver 25 procentus no ēku būvapjoma (turpmāk – rekonstruējama ēka), kā arī jaunbūvēm.
7. Ēku energoefektivitātes minimālo prasību piemērošana.
Ēkā nedrīkst uzstādīt vai tās funkciju nodrošināšanai nedrīkst pievienot enerģiju patērējošas tehniskās sistēmas, kuru jauda pārsniedz attiecīgās ēkas projektā paredzētās vajadzības, izņemot gadījumus, kad attiecīgu tehnisku sistēmu uzstādīšana ir tehniski un ekonomiski pamatota.
Rekonstruējamām ēkām energoefektivitātes minimālās prasības, kas noteiktas būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos un attiecīgajos standartos, piemēro, ciktāl tehniski, funkcionāli un ekonomiski tas ir iespējams.
Minimālajam ietaupījumam pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas jābūt ne mazākam par 20%.
8., 9. Projektējamas ēkas (jaunbūves vai rekonstrukcijas), Esošas ēkas energosertifikācijai nepieciešamie dati.
Lai energoauditors varētu novērtēt ēkas energoefektivitāti, ēkas energoaudita pasūtītājs nodrošina pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:
10.1. ēkas projekts vai inventarizācijas plāns;
10.2. ēkas tehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi;
10.3. ēkas tehnisko sistēmu instrukcijas;
10.4. ēkas tehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;
10.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;
10.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķini par patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas tehniskajās sistēmās;
10.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;
10.8. dati par ēkas tehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;
10.9. enerģijas aprēķini, ja tādi ir;
10.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi, ja tādi ir;
10.11. iekļūšana telpās un piekļuve pie ēkas tehniskajām sistēmām;
10.12. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoaudita un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.
11. Ja pasūtītājs nevar nodrošināt energoauditoram šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus vai informāciju, kas nepieciešama ēkas energoefektivitātes novērtēšanai, pasūtītājs nodrošina energoauditoram alternatīvas informācijas iegūšanas iespējas vai vienojas par citu nepieciešamās informācijas iegūšanas veidu.
10. Ēkas energoefektivitātes rādītāji.
Izmērītās/Aprēķinātās enerģijas patēriņš MWh/gadā vai kWh/m2 gadā;
Izmērītais/Aprēķinātais CO2 izmešu daudzums kgCO2/m2 gadā, kas rēķināts no kopējās izmērītās/aprēķinātās CO2 emitētās masas, atkarībā no kurināmā veida.
Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā).
Ēku energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā attiecīgās ēkas:
1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;
2) apkures sistēmu;
3) karstā ūdens apgādi;
4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;
5) ventilāciju;
6) iebūvētās apgaismes sistēmas;
7) novietojumu.
11., 12. Ēkas energoefektivitātes sertifikāta vai Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanas veidi un saturs, Ēkas energoefektivitātes sertifikāta reģistrēšana.
Ēkas energosertifikātu izsniedz energoauditors.
Ēkas energosertifikātā tiek ietverti rādītāji, pēc kuriem patērētāji var salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte.
Ēkas energoefektivitātes sertifikātu sagatavo esošām ēkām saskaņā ar MK 504.noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu projektējamām ēkām (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām) – saskaņā ar MK 504.noteikumu 2.pielikumu.
Atbilstoši MK 504.noteikumiem Ēkas energoefektivitātes sertifikātam pievieno:
13.1. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:
13.1.1. telpu vai zonu platības un temperatūru tajās;
13.1.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;
13.1.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;
13.1.4. uzskaitītās enerģijas un energonesēju patēriņu, norādot periodus un sadalījumu pa tehniskajām sistēmām;
13.1.5. ēkā izmantoto tehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;
13.1.6. vērtības, kas pieņemtas, lai novērtētu ēkas energoefektivitātes novērtējumu ietekmējošus faktorus;
13.1.7. laikapstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;
13.1.8. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;
13.2. apkures katla un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus;
13.3. ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai (3.pielikums).
14. Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātam pievieno pielikumu. Pielikumā norāda šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2., 13.1.3., 13.1.5. un 13.1.6.apakšpunktā noteiktās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības.
15. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu izsniedz vienā no šādiem veidiem:
15.1. papīra dokumenta formā;
15.2. elektroniska dokumenta formā;
15.3. izveidojot dokumentu būvniecības informācijas sistēmā.
16. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu, kas izsniegts papīra dokumenta vai elektroniska dokumenta formā, energoauditors iesniedz reģistrēšanai būvniecības informācijas sistēmā piecu dienu laikā pēc tā izsniegšanas.
13. Ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.
1. Pasākums;
2. Piegādātās enerģijas ietaupījums (kWh/m2 gadā);
3. Primārās enerģijas ietaupījums (kWh/m2 gadā);
4. % (procentuāli) no esošā izmērītā ēkas energoefektivitātes novērtējuma;
5. oglekļa dioksīda izmešu samazinājums (kg/m2 gadā).
Ēkas energoreitings un tā izmaiņu prognoze
1. Esošā situācija;
2. Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.
Izmērītais (aprēķinātā) ēkas energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz izmērītajiem (aprēķinātā) piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem.
Oglekļa dioksīds (CO2) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerģijas ražošanai (t.sk. ēkas apkurei, dzesēšanai, karstā ūdens sagatavošanai un elektroenerģijas ražošanai). Rēķina no izmērītā (aprēķinātā) ēkas energoefektivitātes novērtējuma.
Energoresursu ietaupījumu prognozē saskaņā ar energoaudita ieteikumiem, ēkas renovācijas projekta priekšlikumu sadaļu, un to nosaka kā izmērīto enerģijas patēriņu pēc pasākumu veikšanas.
14., 15. Ēku energosertifikācijas pārraudzība un informācijas aprite.
17. Ekonomikas ministrija:
17.1. analizē informāciju par ēku energosertifikāciju;
17.2. izvērtē ēku energosertifikācijas sistēmas darbību un ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību;
17.3. iekļauj ministrijas programmās un plānos ēku energosertifikācijas sistēmas pilnveidošanas pasākumus;
17.4. izstrādā priekšlikumus ēku energoefektivitāti reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai;
17.5. nodrošina valsts aģentūras “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” (turpmāk – aģentūra) darbības pārraudzību ēku energosertifikācijas jomā.
18. Aģentūra apkopo un tehniski uztur informāciju par ēku energosertifikāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts informācijas sistēmu, būvniecības un personas datu aizsardzības jomā.
19. Būvniecības informācijas sistēmā apkopo ēku energosertifikācijas pārraudzībai nepieciešamos datus:
19.1. kas iekļauti saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegtajos dokumentos:
19.1.1. ēkas energoefektivitātes sertifikātā;
19.1.2. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātā;
19.1.3. apkures katla pārbaudes aktā;
19.1.4. gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes aktā;
19.2. ko personāla sertificēšanas institūcijas sniedz aģentūrai atbilstoši noteikumiem, kuri izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 20.panta otro daļu.
20. Aģentūra nodrošina:
20.1. autorizētu pieeju ēku energoefektivitātes sertifikātu reģistram, lai energoauditori varētu sagatavot izsniegšanai ēku energoefektivitātes sertifikātus un tiem pievienojamos dokumentus;
20.2. sistēmā reģistrēto ēku energoefektivitātes sertifikātu informācijas apkopošanu un aktualizāciju ēku energosertifikācijas pārraudzības nodrošināšanai;
20.3. ēku energoefektivitātes sertifikātu publisku pieejamību bez maksas aģentūras mājaslapā internetā;
20.4. ēku energoauditoru sagatavojamo dokumentu paraugu publicēšanu aģentūras mājaslapā internetā;
20.5. energoauditoru uzraudzību normatīvajos aktos energoauditoru darbības jomā noteiktajā kārtībā.
Ministru kabineta rīkojums Nr.353, 23.12.2009.
Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) likvidāciju.
1. Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, atbalstīt Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (turpmāk – aģentūra) likvidāciju saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu, 15.panta trešās daļas 4.punktu un Publisko aģentūru likuma 8.pantu. Aģentūra likvidējama līdz 2010.gada 1.jūlijam.
16., 17. Apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude.
EA Likums:
16.pants. Veicot ēkas energosertifikāciju, energoauditors papildus novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.
17.pants. Ja ēkas apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtē apkures katlu kopā ar apkures sistēmu, sniedz atzinumu par apkures katla efektivitāti un dod ieteikumus par tā nomaiņu vai citām iespējamām attiecīgās ēkas apkures sistēmas izmaiņām un alternatīviem risinājumiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.
Atbilstoši MK 504.noteikumiem:
21. Apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda ēkas energosertifikācijas laikā. Pārbaudi var brīvprātīgi pasūtīt arī jebkurā citā laikā.
22. Apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs energoauditoru nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.
23. Pārbaudē energoauditors novērtē apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāti un sniedz ieteikumus apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas turpmākai ekspluatācijai.
24. Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2007 “Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana”. Par apkures katla pārbaudi energoauditors sastāda aktu (4.pielikums).
25. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2007 “Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas”. Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi energoauditors sastāda aktu (5.pielikums).
18. Personu tiesības izsniegt ēkas energoefektivitātes sertifikātus.
1. Tiesības veikt energoauditu ir fiziskajai personai, kura saņēmusi tās kompetenci ēku energoefektivitātes jomā apliecinošu sertifikātu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.26 „Noteikumi par energoauditoriem”.
2. Energoauditora sertifikāts nav nepieciešams, lai veiktu ar ēku energoefektivitāti saistītas darbības, kuru mērķis nav ēkas energoefektivitātes sertifikāta, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta, apkures katla pārbaudes akta vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akta izsniegšana, piemēram, termoaudita pārskats vai atzinums.
3. Energoauditora sertifikāts projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai nav nepieciešams personām, kuras būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmušas būvprakses sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanas jomā.
(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.220)
3.-1. Energoauditora sertifikāts apkures katla pārbaudes akta vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akta izsniegšanai nav nepieciešams personām, kuras būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmušas būvprakses sertifikātu siltumapgādes sistēmu vai apkures un ventilācijas sistēmu būvniecības jomā.
19. Prasības energoauditoriem.
Ministru kabineta noteikumi Nr.26 „Noteikumi par energoauditoriem”.
4. Energoauditoram jāatbilst šādām prasībām:
4.1. apgūtas nepieciešamās teorētiskās zināšanas pirmā vai otrā līmeņa augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības mācību programmā vai profesionālās tālākizglītības programmā;
4.2. iegūta praktiska pieredze, ja nepieciešamās teorētiskās zināšanas apgūtas profesionālās tālākizglītības programmā;
4.3. nokārtota kompetences pārbaude, un saņemts energoauditora sertifikāts.
(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.220)
5. Lai novērtētu ēkas energoefektivitāti un izsniegtu ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, nepieciešamas teorētiskās zināšanas šādās jomās:
5.1. ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika;
5.2. ēku tehniskās sistēmas (apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdensapgādes, apgaismošanas);
5.3. būvklimatoloģija un telpu mikroklimats.
6. Lai pārbaudītu apkures katlus, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem (turpmāk – apkures katli), un gaisa kondicionēšanas sistēmas, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem (turpmāk – gaisa kondicionēšanas sistēmas), nepieciešamas teorētiskās zināšanas šādās jomās:
6.1. apkures katli un apkures sistēmas;
6.2. gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas;
6.3. dzesēšanas iekārtas un sistēmas;
6.4. iekārtu mērījumi un regulēšana.
7. Energoauditoru profesionālās tālākizglītības programma ietver:
7.1. ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai nepieciešamo teorētisko zināšanu apguvi vismaz 320 stundu apjomā;
7.2. apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei nepieciešamo teorētisko zināšanu apguvi vismaz 40 stundu apjomā.
8. Ja persona nepieciešamās teorētiskās zināšanas apguvusi profesionālās tālākizglītības programmas ietvaros:
8.1. lai novērtētu ēkas energoefektivitāti un izsniegtu ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, personai nepieciešama vismaz viena gada praktiska pieredze ēku energoefektivitātes novērtēšanā, strādājot attiecīgi sertificēta energoauditora vadībā;
8.2. lai pārbaudītu apkures katlus un gaisa kondicionēšanas sistēmas un izsniegtu pārbaudes aktu, personai nepieciešama vismaz triju mēnešu praktiska pieredzei apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudē, strādājot attiecīgi sertificēta energoauditora vadībā.
20. Energoauditora atbildība.
Ministru kabineta noteikumi Nr.26 „Noteikumi par energoauditoriem”.
9. Energoauditors ir atbildīgs par:
9.1. ēku energoefektivitātes normatīvo aktu un piemērojamo standartu ievērošanu (atbilstoši kompetencei);
9.2. ēku energoefektivitātes aprēķinam nepieciešamo datu kvalitātes kontroli;
9.3. ēku energoefektivitātes aprēķinu rezultātu pareizību;
9.4. ēku energoefektivitātes novērtēšanas objektivitāti un ticamību;
9.5. ēku energoefektivitātes novērtēšanas vai apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes laikā veikto darbību dokumentēšanu, kā arī dokumentācijas glabāšanu 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sastādīšanas.
EA Likums:
21.pants. Energoauditora galvenie pienākumi, veicot energoauditu, ir šādi:
1) apsekot ēku un novērtēt šīs ēkas, kā arī tās apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitāti;
2) apkopot un analizēt datus par ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju λ W/mK (siltuma caurlaidības koeficientu vērtības U W/m2K), apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmu, ventilāciju, iebūvēto apgaismes sistēmu, ēkas novietojumu, ārējiem klimatiskajiem apstākļiem un iekšējo mikroklimatu;
3) izvērtēt piegādātās enerģijas daudzumu un ēkas energoefektivitāti, lai noteiktu tās atbilstību prasībām, kas minētas normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā;
4) sagatavot atzinumu par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām attiecīgās ēkas apkures sistēmas izmaiņām un alternatīviem risinājumiem, ja apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem;
5) sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām nepilnībām un sniegt priekšlikumus par enerģijas taupīšanu.
22.pants. Energoauditors, novērtējot ēku, kā arī apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitāti, savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un ievēro profesionālās ētikas principus.
(c) Sandris Liepiņš, 2011. Visas tiesības rezervētas. Materiālu pārpublicēšanas gadījumā, atsauce uz autoru obligāta!
Paldies par apkopojumu. Man patīk.